Ideālā variantā, braucot ar velosipēdu, tas būtu jādara pa speciāli paredzētiem veloceliņiem. Veloceliņi ir visdrošākā vieta, kur braukt ar riteni, jo tad katram ir savs ceļš – autobraucējiem iela un gājējiem ietve. Ja nav veloceliņa, tad riteņbraucējiem ir divas iespējas – gājēju ietve vai iela. Neviens no šiem variantiem nav ideāls, jo tas ne tikai apgrūtina ceļu pašiem riteņbraucējiem ,bet arī visiem pārējiem. Turklāt, rodas daud bīstamu situāciju, kā rezultātā kāds var gūt traumas. Ja ir šāda izvēle, tad iela, laikam, būtu labāka izvēle, jo starp gājējiem braukt ir diezgan grūti. Ne visi gājēji laicīgi pamana, ka brauc velosipēds, kā arī ir tādi indivīdi, kuriem patīk aizņemt visu ietvi tā, ka arī citiem gājējiem ir grūti tikt garām. Principā gājējiem nepatīk, ja velosipēdisti brauc pa ietvi, jo var nejauši uzbraukt virsū. Arī autovadītājiem riteņbraucēji pārāk nepatīk, jo nākas viņus apbraukt. Ja nav veloceliņa, taču ir jānokļūst no viena punkta līdz citam, tad īsti variantu nav. Šobrīd gan Rīgā, gan citās pilsētās parādās arvien vairāk veloceliņi, tāpēc riteņbraucējiem ir vairāk ērtu maršruta iespēju. Internetā ir speciāla lapa, kurā ir parādīti visi Latvijas veloceliņi, kā arī maršruta apraksts pie katra no tiem. Būtu noderīgi ar to iepazīties, ja iepriekš kādā reģionā vai pilsētā nav būts ar velosipēdu. Ar šīs kartes palīdzību ir iespējams izvēlēties maršrutus jau iepriekš un sagatavoties tam, ka kādā vietā veloceliņa nebūs. Ja šāds posms maršrutā ir, tad labāk izvēlēties kādu klusāku ielu ar mazāku satiksmi un cilvēku plūsmu, lai netraucētu viens otram un izvairītos no negadījumu riska. Rīgā ir vairāki veloceliņi vairāku kilometru garumā gan centrā, gan ārpus centra. Centrā, protams, cilvēki neizvēlas braukt ar velosipēdu vienkārši atpūtas nolūkos – velosipēdu bieži vien izmanto kā transporta līdzekli, lai nokļūtu darbā. Tas ir ļoti populāri tieši siltajā sezonā. Ir cilvēki, kuri braukā ar velosipēdu visu gadu, taču tādu nav daudz. Tā kā velosezona ir sākusies, tad jāņem vērā, ka uz veloceliņa nebūsi vienīgais. Īpaši tad, ja brauc brīvdienā, kad ir lielisks laiks – daudzi noteikti vēlēsies laiku pavadīt brīvā dabā, tāpēc arī uz veloceliņa var rasties satiksme. Visiem velosipēdistiem būtu jāizpēta veloceliņu karte, lai nebūtu negaidītu pārsteigumu, ka pēkšņi veloceliņš ir beidzies. Tādā gadījumā daudziem veloprieki var ātri beigties, jo ne visiem patīk braukt pa ielu kopā ar automašīnām, citiem arī ir no tā bail. Tas ir saprotams. Runājot par veloceliņiem, bieži vien gājēji nemaz neskatās vai viņi pārvietojas pa veloceliņu, vai gājējiem paredzēto ietvi. Tam tomēr ir jāpievērš uzmanība, jo riteņbraucējiem nav nemaz tik viegli apbraukt visus gājējus, īpaši, ja tie ir daudz un atrodas uz veloceliņa. Tas apgrūtina braukšanu, kā arī apdraud pašus gājējus – ar velosipēdu nevar veikt tik veiklus manevrus kā ejot ar kājām. Gājējs var vienā mirklī mainīt virzienu, savukārt riteņbraucējs to nevar paredzēt. Tad var sanākt, ka riteņbraucējs, kurš brauc pa veloceliņu uzbrauc gājējam, jo tas vienkārši neskatās, kur iet. Principā tas ir tas pats, ja pēkšņi velosipēdisti sāktu braukt pa ielām starp mašīnām, ceļa vidu utt. Tas apgrūtinātu mašīnu satiksmi, kā arī padarītu pārvietošanos bīstamu visiem. Noteikumi ir jāievēro, lai nerastos nevajadzīgas un bīstamas situācijas.